Ar jaunām zināšanām un ierosmēm, pārdomām un iedrošinājumu praktizēt un darīt demokrātiju, vakar 23. februārī Rīgā, Mazajā Ģildē tika aizvadīta Demokrātijas akadēmijas mācību trešā nodarbība. Tajā teorētiski un ar skaidrojošiem piemēriem dalībnieki iepazina, ko demokrātija Latvijā nozīmē no likumdošanas un tiesību viedokļa, kā arī sniedzot ieskatu demokrātijas pamatvērtībās un dažādos tās īstenošanas aspektos.
Atklāšanas uzrunā Demokrātijas akadēmijas vadītāja, biedrības “Latvijas Lauku forums” izpilddirektore Anita Seļicka norādīja uz Nacionālajā attīstības plānā 2027. gadam ietvertajiem mērķa indikatoriem - apmierinātību ar demokrātiju, pilsoniskās līdzdalības indeksu un korupcijas uztveri, par ko tika diskutēts šajā mācību dienā, rosinot pievērst uzmanību dažādajām īstenošanas praksēm un izpratnēm nacionālā, pašvaldību un vietējā mērogā.
Demokrātijas akadēmijas mācību programmas eksperte, “Eiropas kustība Latvijā” ģenerāldirektore Liene Valdmane dalībniekiem sniedza informāciju par transformatīvo pedagoģiju, kas ir Demokrātijas akadēmijas programmas pamatā, rosinot dalībniekiem domapmaiņu par metodēm demokrātijas izpratnes veidošanai un tā jēdzienu. Demokrātijas akadēmijas dalībnieki, aicināti definēt demokrātiju un tās būtību saviem vārdiem, jēdzienam piešķīra dažādus skaidrojumus, piemēram, “Rīcības un vārda brīvība teritorijā, kurā es dzīvoju.”, “Līdzsvars starp vajadzībām un naudu.”, “Atbildības uzņemšanās par vietu, kurā esi.”, “Punkts, kurā manas tiesības un intereses satiekas ar līdzcilvēku tiesībām un interesēm.”
Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore Sanita Osipova dalībniekiem stāstot par demokrātiju, izmantoja trīs "S" principu:
-“SARUNA, kurā es saklausu citu cilvēku viedokļus, pieredzi, kurā mēs satiekamies ar otra cilvēka prātu;
-SADARBĪBA, jo sabiedrības un valsts pārvaldīšana ir sadarbība;
-SALIEDĒTĪBA - ja notikušas pirmās divas, tad veidojas saliedēta sabiedrība: kurā katrs cilvēks ir vērtība; kurā cilvēks ir mērķis nevis līdzeklis; kurā vairākums ņem vērā arī mazākumu.”
“Konstitūcija - tā ir visas tautas vienošanās, kādā valstī mēs vēlamies dzīvot. Tā veido mūsu nacionālās identitātes kodolu, kas sastāv no mūsu valodas, vēstures un vērtībām,” profesore S.Osipova atgādina, ka stabila demokrātija var pastāvēt tad, kad godīgi un gudri cilvēki ir pie varas, rosinot ikvienu vēlēšanās atcerēties kandidātu iepriekš paveikto un pieņemt atbildīgus lēmumus.
Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes docente, maģistra studiju programmas "Sabiedrības vadība" direktore Lilita Seimuškāne uzsvēra: “Uz līdzdalību līdz šim esam skatījušies diezgan šauri - kā uz iedzīvotāju attiecībām ar varu. Bet uz to var skatīties daudz plašāk - jebkurā mērogā, kur iesaistāmies lēmumu pieņemšanā - ģimenē, skolā, darba vietā, kopienā, draugu lokā un citur.”
Viens no populārākajiem veidiem, kā iedzīvotāji visbiežāk iesaistās dažādu procesu norisē, lēmumu pieņemšanā, ir līdzdalība pilsoniskās sabiedrības organizācijās. “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” direktore Inese Vaivare ziņojumā sniedza informāciju par pilsoniskās sabiedrības vidi un tendencēm Latvijā un pasaulē, izceļot pārmaiņas ekonomikā, finanšu sistēmā, piemēram, uzticībā balstītu finansējumu un lokāliem finanšu instrumentiem, digitalizācijas rezultātā radītajām iespējām, drošības izaicinājumiem un uzbrukumiem pilsoniskajai sabiedrībai. I.Vaivare rosina aktīvistus meklēt atbildi uz jautājumu “kāpēc?” gan īstenoto aktivitāšu kontekstā, gan identificējot radīto ietekmi un šīs ietekmes mērīšanu, vēršot uzmanību uz ļoti nozīmīgajiem sadarbības tīkliem, kas ļauj iespējot daudzus procesus, un arī uz sociālu pārmaiņu nepieciešamību.
Mācību norisē vairākkārt tika vērsta uzmanība uz to, ka runāt par demokrātiju un līdzdalību ir vieglāk, nekā to praktizēt, tomēr ikvienam no mums ir iespējas un veidi, kā to darīt, sniedzot dažādus praktiskus piemērus daudzveidīgām aktivitātēm. Norvēģija ir viena no valstīm, kas gan pēc The Economist demokrātijas indeksa, gan Transparency International veidotā Korupcijas uztveres indeksa ir ar labākajiem rādītājiem, tāpēc mācībās Norvēģijā dzīvojošā GRID-Arendal fonda eksperte Ieva Ručevska sniedza ziņojumu par Norvēģijas pieredzi pašvaldību sadarbībā ar nevalstisko organizāciju sektoru. Savukārt salīdzinājumu starp pašvaldības atklātību Norvēģijā un Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot situācijai Latvijā un pašvaldībās, skaidroja Sabiedrības par atklātību “Delna” direktore Inese Tauriņa.
Izzinot demokrātijas prakses konkrētā vietā, dalībniekiem bija iespēja iepazīsties ar trīs Cēsu novada pārstāvju pieredzēm, ko atklāja Cēsu Pluriversitātes dibinātājs Jānis Ķīnasts. Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vadītājs Kārlis Pots aicināja nebaidīties no viedokļu sadursmēm un pieņemt tās kā daļu no mācību procesa, kurā augt gan iedzīvotājiem, gan publiskās pārvaldes pārstāvjiem, norādot, ka “katra cilvēka neapmierinātībā ir kāds grauds racionalitātes, neatkarīgi no tā, kā tā tiek pausta.” Savukārt Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktors Oskars Kaulēns vērsa uzmanību uz kvalitatīvas atgriezeniskās saites nozīmību, daloties pieredzē ar procesu, kā par to mācās un māca skolas komandu un skolēnus. Direktors arī uzsvēra kvalitatīvas līdzdalības nozīmību: “Daudz vairāk mēs sabiedrībā runājam par to, cik svarīgi ir līdzdarboties, nekā par to, kā to darīt kvalitatīvi.” O.Kaulēns norādīja, ka nepieciešams jaukt radītās iedomu sienas, jo ir svarīgi rādīt citiem, savu pieredzi demokrātisku procesu virzīšanā, kā arī mācīties no citiem.
Mācību dienas moderatore - Žaņa Lipkes memoriāla direktore Lolita Tomsone noslēgumā sniedza iedvesmu dalībniekiem, aktualizējot nozīmīgo pilsoniskās sabiedrības radīto ietekmi Latvijā un pasaulē, minot gan piemērus par tiesu sistēmas maiņu Izraēlā, gan atbalstu Ukrainai, gan analizējot pēdējo mēnešu un nedēļu norises Daugavpilī un Ogres novadā un daudzus citus nozīmīgus sabiedrības procesus, kas radījuši sistēmiskas izmaiņas, domāšanas maiņu un rosinājuši diskusiju par demokrātijas un brīvības nozīmību.
Iniciatīvu “Demokrātijas akadēmija” īsteno Latvijas nevalstiskās organizācijas - biedrība “Latvijas Lauku forums” sadarbībā ar Latvijas Pilsonisko aliansi, Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu un Zemgales NVO centru, pateicoties Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu programmas “Aktīvo iedzīvotāju fonds” finansiālajam atbalstam, apvienojot organizāciju līdzšinējo pieredzi un ekspertīzi, kas gūta 20 gadu garumā NVO sektora un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas aktivitātēs, lai aktualizētu pilsoniskas sabiedrības un līdzdalības jautājumus un to nozīmi, kā arī reaģētu uz esošajiem izaicinājumiem.
