30. janvārī Rīgas pilī ar pirmo mācību dienu “Demokrātija un pilsoniskā sabiedrība Latvijā un Eiropā” tika atklāta Demokrātijas akadēmija. Pirmie Demokrātijas akadēmijas studenti, vairāk nekā 200 valsts institūciju, pašvaldību, nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī aktīvie iedzīvotāju un vietējie līderi no visiem Latvijas reģioniem, tika iepazīstināti ar esošo situāciju pilsoniskās sabiedrības veidošanā un attīstībā Latvijā, īpašu uzmanību veltot pilsoniskās sabiedrības likumdošanas aspektiem.
Atklājot Demokrātijas akadēmiju Latvijas Valsts prezidents Egils Levits dalībniekiem novēlēja: “Latvijas sabiedrība nav viensētnieku sabiedrība. Pagājušais gads mums ir nepārprotami apliecinājis, ka ļoti daudz Latvijas iedzīvotāju grib un spēj redzēt tālāk par savu privāto komforta zonu. Taču pagājušais gads ir arī parādījis, ka pilsoniskumam ir nepieciešami prasmīgi līderi. Tie ir cilvēki, kuri prot atraisīt un organizēt pilsonisko sabiedrību un kļūt par kopīgā labuma vēstnešiem. Demokrātijas akadēmija ir viens no veidiem, kā stiprināt šādu līderību. Tādēļ novēlu katram Demokrātijas akadēmijas dalībniekam izmantot piedāvātās iespējas attīstīt praktiskas un ikdienā pielietojamas pilsoniskās prasmes un arī palīdzēt tās attīstīt citiem.”
Savukārt Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete uzsvēra Demokrātijas akadēmijas nozīmīgumu, sakot: “Šī būs ilgstoša cīņa par demokrātiskām vērtībām un mūsu dzīvesveidu, un tā nebeigsies ar Ukrainas uzvaru karā. Tāpēc šodien dibinātā Demokrātijas akadēmija ir tālredzīgs ieguldījums mūsu valsts drošībā un labklājībā.”
Atklāšanas uzrunas noslēdza Demokrātijas akadēmijas vadītāja Anita Seļicka, akcentējot iniciatīvas vērtības: “Gan pilsoniskās sabiedrības rosinātas izmaiņas Latvijas likumdošanā, un pat plašāk, ES regulās, gan dažādas vietējās iniciatīvas - tās visas ir demokrātijas izpausmes darbībā. Lai darbotos, nepieciešamas zināšanas un prasmes, ko kopsim Demokrātijas akadēmijā. Demokrātija ir jādara! Tas ir nepārtraukts process, izvēloties radīt pārmaiņas labākai rītdienai. Demokrātija nevar pastāvēt bez cilvēkiem”.
Pirmajā mācību dienā dalībniekiem bija iespēja iedvesmoties no reāliem pieredzes stāstiem, viedokļu līderiem un savas jomas profesionāļiem. Latvijas Tautas frontes līderis Dainis Īvāns sniedza ieskatu par vīzijām pilsoniskās sabiedrības veidošanai Latvijā, daloties ar savu personīgo pieredzi par to, kā iedzīvotājs kļūst pilsoniski aktīvs.
Valsts kancelejas pārstāvji – Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta konsultantes Inese Kušķe un Zane Legzdiņa-Joja - dalījās ar redzējumu par pilsonisku sabiedrību kā mūsdienīgas valsts pārvaldes darbības pamatu un skaidroja esošos pilsoniskās sabiedrības līdzdalības un sadarbības mehānismus Latvijā. “Demokrātija ir vairākuma griba. Bieži mūsu individuālās intereses nonāk konfliktā ar lielākas sabiedrības daļas viedokli. Valsts pārvaldes loma ir būt vidutājiem, kuri spēj rast kompromisus. Kas mums traucē? Reizēm tās ir mūsu bailes no konfrontācijas, no atšķirīgiem viedokļiem, jo tie izjauc ierasto darba kārtību. Tapēc es vēršos pie saviem kolēģiem publiskajā pārvaldē - līdzdalība nav apgrūtinājums, tas ir ieguvums! Mēs varam striprināt demokrātijas kvalitāti, sabiedrības solidaritāti un pozitīvi ietekmēt valsts attīstību ilgtermiņā,” iedrošināja un atgādināja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” direktore Kristīne Zonberga izklāstīja par esošo situāciju un izaicinājumiem Latvijas pilsoniskajā sabiedrībā. Viņa skaidroja: “Latvijā iedzīvotāji vairāk iesaistās, kad tiek skartas mūsu katra vērtības. Šobrīd ir īstais brīdis, kad krīžu ietekmē cilvēki ir iekustināti un mēs varam turpināt strādāt pie tā, lai viņi būtu aktīvi un līdzdarbotos. Lai atgūtu uzticību valsts pārvaldei, viena no būtiskākajām darbībām ir plašas, sabiedrību iesaistošas konsultācijas pirms reformām. Cilvēkiem ir vēlme palīdzēt un iesaistīties, taču trūkst savstarpējas uzticēšanās.” Savukārt Sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore Iveta Kažoka iesaistošā veidā dalībniekus iepazīstināja ar pieciem demokrātijas kvalitātes vērtēšanas parametriem, kas katram ļāva aizdomāties par to, cik Latvijas sabiedrībai vēl daudz jāmācās, lai mēs varētu saukt savu valsti par pilnībā demokrātisku.
Mācību pirmā diena noslēdzās ar ieskatu Latvijas nevalstisko organizāciju daudzveidībā, ieskicējot dažādus organizāciju darbības modeļus, to darbības ieguldījumu demokrātijas procesos, sniedzot iespēju mācību dalībniekiem iepazīties ar mērķtiecīgi īstenotām praksēm. Kā pirmā savas organizācijas darbības pieredzē dalījās Gunta Ahromkina no biedrības “Krāslavas māmiņu klubs”. Īsi un tieši viņa izskaidoja, kā un kāpēc biedrība straujiem soļiem piepilda izvirzītos mērķus: “Uzņēmāmies līdzatbildību un sākām darīt! Rīkojāmies sevis un savu bērnu labā, radot piemēru viņiem un visai kopienai.” Ar savām pieredzēm dalījās arī pārstāvji no biedrības “Šmiedrība”, biedrības “Cerību Spārni”, biedrības “Latvijas Biogeiminga Biedrība”, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO un biedrības “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai” jeb kopienas #esiLV.
Demokrātijas akadēmijas dalībnieki novērtēja iespēju uzzināt atziņas no cilvēkiem, kuri veicinājuši pilsoniskās sabiedrības iesaisti Latvijas politiskajā vidē un īstenotiem prakstiskiem piemēriem. Kā atklāja dalībnieku atsauksmes, runātāji devuši iedvesmu, savukārt pieredzes piemēri - spēku. Norises vieta parādījusi attieksmi un uzticēšanos no valsts puses, satiktie cilvēki - pleca sajūtu – sniedzot milzīgu vēlmi darboties!
Iniciatīvu “Demokrātijas akadēmija” īsteno Latvijas nevalstiskās organizācijas - biedrība “Latvijas Lauku forums” sadarbībā ar Latvijas Pilsonisko aliansi, Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu un Zemgales NVO centru, pateicoties Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu programmas “Aktīvo iedzīvotāju fonds” finansiālajam atbalstam, apvienojot organizāciju līdzšinējo pieredzi un ekspertīzi, kas gūta 20 gadu garumā NVO sektora un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas aktivitātēs, lai aktualizētu pilsoniskas sabiedrības un līdzdalības jautājumus un to nozīmi, kā arī reaģētu uz esošajiem izaicinājumiem.
